Bloga ieraksti
-

Paranoja. Delūzijas. Citplanētieši? II
Pagājušajā ierakstā es uzbūru diezgan drūmu ainu, par to, kā šobrīd izskatās mana psihoze. Ir pagājušas aptuveni trīs nedēļas, kopš sākās šī epizode, un man ir bijusi iespēja to rūpīgi novērot, izpētīt un izdzīvot. Šobrīd es dzīvoju cauri psihozes pašām beigām – atgūšanās periodam. Viss vēl nav cauri, bet sliktākais noteikti jau ir garām. Šobrīd
-

Paranoja. Delūzijas. Citplanētieši?
Šodien bija šausminoši sarežģīta un smaga diena. Tīri tehniski, un ārēji – viss kā parasti, garā darba diena, pārdodot smalkmaizītes un čalojot ar klientiem. Tīri tehniski – mana dzīve šobrīd ir labākajā punktā līdz šim. Taču, manu mentālo veselību tas neuztrauc. Vienalga cik ikdienišķa, skaista, mierīga vai laimīga ir diena, manā prātā lietas mēdz saiet
-

Ziņa cilvēkam, kas domā par paškaitējumu
Tu esi nonācis šeit, jo domā par sevis sāpināšanu, ar iespējams letālu iznākumu. Vai tādēļ, ka pazīsti kādu, kurš par to domā. Noteikti pazīsti. Diemžēl, realitāte ir tāda, ka katrs no mums pazīst kādu, kurš mūsu pazīšanās laikā ir domājis par paškaitējumu. Te ir nedaudz koriģēta ziņa, ko uzrakstīju cilvēkam, kurš ar šo domu galvā
-

Melnais Samts (filma 2024)
Es nemāku filmas. Tas nav mans lauciņš, un es daudz ko nemāku novērtēt. Ir grūti koncentrēties un fona trokšņi novērš uzmanību. Kaut kur priekšējā rindā sēž pūķis, kas ir pārāk liels, lai vispār atrastos šajā zālē. Es māku mentālo veselību. Tas ir mans lauciņš, un es visu laiku pētu jaunus sīkumus. Mana uzmanība ir te
Man ir šizoafektīvie traucējumi, kuru iespaidā redzu pūķus, piedzīvoju murgu idejas, delūzijas, paranoju un veselu kaudzi negatīvo simptomu. Vēl, to iespaidā esmu kļuvusi par mentālās veselības aktīvisti – piedalos projektos un intervijās, dalos ar savu pieredzi soctīklos un kur vien man tiek dota platforma. Tas cik daudz runāju par sevi, varētu šķist egocentriski, taču mērķis ir izgaismot dienas un nedienas dzīvē ar šizoafektīvajiem traucējumiem, un mentālo veselību vispār.



OfelijaSpektore
FromOfelia